Vecāku un bērna trauksme
Kā vecāku trauksme ir saistīta ar bērna trauksmi?
2. Uzvedības modelēšana
Bērns mācās tikt galā ar stresu, novērojot, kā to dara vecāki. Ja pieaugušais uz dzīves situācijām reaģē ar trauksmi, bērns var uztvert pasauli kā bīstamu vietu.
3. Paaugstināta kontrole un hiperaprūpe
Trauksmaini vecāki bieži tiecas pārmērīgi kontrolēt bērnu, ierobežot viņa brīvību un novērst iespējamos (pat maz ticamos) riskus. Tas kavē bērna patstāvību un pašapziņas attīstību, kas var pastiprināt viņa trauksmi.
4 Negatīvas gaidas un baiļu iedvešana
Ja vecāks pastāvīgi saka bērnam: “tas ir bīstami”, “tev nesanāks”, “esi uzmanīgs”, viņš veido bērnā pārliecību, ka pasaule ir draudīga vieta un viņa spējas nav pietiekamas, lai pārvarētu grūtības.
5. Fizioloģiskā nosliece
Pētījumi liecina, ka paaugstināta trauksmainība var tikt nodota ģenētiski, īpaši, ja vecākam un bērnam ir līdzīga nervu sistēmas uzbūve (piemēram, augsta jutība).
6. Emocionālā piesaiste
Ja trauksmains vecāks reaģē nekonsekventi uz bērna vajadzībām (brīžiem sniedz atbalstu, bet citreiz attālinās), tas var izraisīt bērnam trauksmainu piesaistes stilu, padarot viņu uzņēmīgāku pret raizēm un bailēm.
Ko darīt?
Strādāt ar vecāka trauksmi (piemēram, izmantojot psihoterapiju, pašrefleksiju, relaksācijas prakses).
Atbalstīt bērnu, attīstīt viņa pašapziņu un ļaut viņam būt patstāvīgam.
Radīt drošu vidi, bet neierobežot dabisko pasaules izpēti.
Izmantot trauksmes regulācijas tehnikas (elpošanas vingrinājumi, ķermeņa prakses).
Sarunāties ar bērnu par emocijām, mācīt viņu tās atpazīt un pārvaldīt.
Ja vecāks mācās pārvaldīt savu trauksmi, tas pozitīvi ietekmē arī bērna emocionālo stāvokli.