Kāpēc ģimenes hierarhija ir svarīga: psihologa skatījums
Mūsdienu pasaulē, kur lomas ģimenē bieži tiek sajauktas, tēma par hierarhiju ģimenē kļūst īpaši nozīmīga. Daudzi vecāki cenšas būt "draugi" saviem bērniem, aizmirstot par svarīgo pieaugušā lomu — vadīt, atbalstīt, pieņemt lēmumus.
Kas ir ģimenes hierarhija?
Tā ir lomu sistēma, kurā pieaugušie — vecāki — ieņem vadošo pozīciju, bet bērni ir viņu aizsardzībā un vadībā. Šāda struktūra rada stabilitātes, drošības un kārtības sajūtu.
Kāpēc tā ir svarīga?
Drošība un uzticēšanās
Bērnam ir svarīgi zināt, ka blakus ir pieaugušais, kurš spēj tikt galā ar grūtībām, pieņemt lēmumus un uzturēt robežas. Tas dod iekšējo mieru un balstu.
Psiholoģiskā brieduma veidošanās
Ja lomas tiek sajauktas, un bērns sāk pildīt pieaugušā funkcijas (piemēram, pieņem lēmumus, "mierina mammu", kontrolē ģimenes locekļus), viņa attīstība var tikt pārslogota. Viņš zaudē bērnības sajūtu un to pilnvērtīgi neizdzīvo.
Atbildības apgūšana
Hierarhijā bērns pakāpeniski mācās atbildību — savam vecumam atbilstošā apjomā. Vecāki rāda piemēru ar savu briedumu, pārliecību un spēju tikt galā ar emocijām — tas kļūst par iekšējo orientieri bērnam.
Kad vecāki paši nāk no autoritārām ģimenēm
Daudzi šodienas vecāki bērnībā auguši stingrās ģimenēs, kur valdīja disciplīna, bailes no soda un emocionāla atsvešinātība. Reaģējot uz to, viņi bieži krīt otrā galējībā — kļūst pārāk piekāpīgi, cenšas būt tikai draugi, ļauj bērnam visu un nodod viņam pārāk lielu varu ģimenē.
Šāds disbalanss arī ir bīstams. Šādā situācijā bērns zaudē orientierus, jūtas pārāk noslogots, nezina, kur ir robežas — un nereti kļūst par to, kurš “vada” ģimeni, uzņemas atbildību par attiecībām un pat vecāku emocionālo stāvokli.
Kas notiek, kad hierarhija ir izjaukta?
— Bērni kļūst trauksmaini, kaprīzi vai pārāk kontrolējoši.
— Pusaudži neciena pieaugušo robežas, jo vecāki nav spējuši tās noturēt.
— Vecāki jūtas noguruši, aizvainoti un tā, it kā “viss gulstas uz viņiem”, ja bērns “vada” ģimeni.
Kā veidot veselīgu hierarhiju?
Nebaidieties būt vecāks, nevis tikai draugs.
Sakiet: “Es esmu pieaugušais, es tikšu galā.”
Veidojiet robežas ar rūpēm un cieņu.
Parādiet bērnam, ka viņš ir drošās — jūsu — rokās.
Strādājiet ar savām iekšējām bailēm būt “stingram” — audzināšanu var veidot ar siltumu un stingrību vienlaikus.
Veselīga hierarhija nav par varu vai apspiešanu. Tā ir par briedumu, mīlestību un drošību. Tieši šādā vidē bērni var augt laimīgi, pārliecināti un mierīgi.