Enurēze un enkoprēze bērniem

Enurēze un enkopreze – bērnu psiholoģija un psihoanālīze

Enurēze un enkopreze ir traucējumi, kas saistīti ar nepatvaļīgu urīna (enurēze) un izkārnījumu (enkoprezes) izdalīšanos, kas visbiežāk sastopami bērniem. Psihoanalīzē un bērnu psiholoģijā šie fenomeni tiek skatīti ne tikai no medicīniskā, bet arī no psiholoģiskā viedokļa.

Enurēze

Enurēze ir nepatvaļīga urinēšana, kas parasti notiek naktī (bet ir arī dienas enurēze) un nav saistīta ar organiskiem traucējumiem. Psihoanalīzē enurēzi bieži sasaista ar psiholoģiskām problēmām, kas bērnam rodas, piemēram:

1. Neapzināti trauksmes stāvokļi – bailes, spriedze, kas saistīta ar emocionāliem pārdzīvojumiem, piemēram, vecāku šķiršanos, dzīves izmaiņām, konfliktiem ģimenē vai skolā.
2. Regresija attīstībā – daži bērni var izrādīt enurēzi kā regresīvu uzvedību, atgriežoties pie agrīnākiem attīstības posmiem, kad viņi jūtās droši un aizsargāti.
3. Neapmierinātas vajadzības pēc aprūpes un drošības – ja bērns nejūtās droši vai viņa vajadzības pēc mīlestības un uzmanības netiek apmierinātas, tas var izpausties enurēzē.

Enkopreze

Enkopreze ir hroniska vai atkārtota nepatvaļīga izkārnījumu izdalīšanās nepiemērotās vietās (piemēram, apģērbā), un arī tas var būt saistīts ar emocionālām problēmām. Psihanalīzē tiek izdalīti vairāki faktori, kas veicina šo traucējumu attīstību:

1. Konflikts ar vecākiem – attiecības ar vecākiem, īpaši tajā vecumā, kad sākas pieņemšanas pie tualetes process, var ietekmēt enkoprezes attīstību. Piemēram, pārāk stingras vai gluži pretēji, pārāk brīvas audzināšanas metodes.
2. Psiholoģiska trauma – stresa situācijas, piemēram, traumatiski notikumi vai ilgstoša uzturēšanās stresa stāvoklī, var novest pie problēmām ar zarnu kontroli.
3. Konflikts ar bērna ķermeņa kontroles uztveri – psihoanalīzē tas var būt saistīts ar problēmām attiecībā uz pašvaldības, kontroles un neatkarības attīstību.

Psihoanalīze

No psihoanalīzes skatpunkta gan enurēze, gan enkopreze ir saistīti ar dažādiem neapzinātiem konfliktiem, kas bieži saistīti ar bērna uztveri par savu ķermeni un attiecībām ar apkārtējiem. Šie traucējumi var būt iekšējā konflikta izpausme starp vajadzību pēc neatkarības un bailēm zaudēt kontroli, un tie arī var atspoguļot traumas vai spriedzi attiecībās ar vecākiem vai citām nozīmīgām personām.

Bērnu psiholoģija

Bērnu psiholoģijā arī svarīgi ir emocionālie un sociālie aspekti, kas ietekmē šo traucējumu attīstību. Turklāt tiek uzsvērta pieeja, kas vērsta uz bērna pārliecības veicināšanu, pašregulācijas prasmju attīstību un pozitīvu attiecību veidošanu ar apkārtējiem.

Lai strādātu ar šiem traucējumiem, bieži tiek izmantota kompleksa pieeja, kas ietver:

• Psihoterapiju (tostarp bērnu psihoanalīzi)
• Ģimenes terapiju
• Vecāku atbalstu un audzināšanas stilu maiņu.

Šie traucējumi var izzust ar bērna izaugsmi, īpaši, ja izdodas novērst psiholoģiskās barjeras un radīt atbalstošu vidi.

Nav komentāru

Komentēt