Bērnu audzināšanas stili
9. marts, 2025 pl. 1:24,
Nav komentāru
Bērnu audzināšanas stili, kas var izraisīt psiholoģiskas problēmas
Daži audzināšanas stili var negatīvi ietekmēt bērna psiholoģisko attīstību. Šeit ir galvenie audzināšanas stili, kas var nodarīt kaitējumu bērna psihei:
1. Autoritārais stils
Raksturīgās iezīmes:
- Pārmērīga stingrība un stingra kontrole
- Augstas prasības, neņemot vērā bērna vajadzības
- Sodīšana, nevis izskaidrošana un dialogs
- Emocionāla vēsums
Sekas:
- Trauksme, zema pašapziņa
- Bailes kļūdīties, perfekcionisms
- Apspiesta agresivitāte vai emocionāli uzliesmojumi
- Grūtības pieņemt lēmumus un būt patstāvīgam
2. Pāraprūpes (hiperaprūpējošs) stils
Raksturīgās iezīmes:
- Pilnīga kontrole pār bērna dzīvi
- Ierobežota patstāvība
- Pārmērīga aizsardzība pret grūtībām
- Nav atļauts kļūdīties
Sekas:
- Nepatstāvība, atkarība no citu viedokļa
- Bailes no jauna un nezināmā
- Zema stresa noturība
- Depresija un trauksmes traucējumi
3. Vienaldzīgais (ignorējošais) stils
Raksturīgās iezīmes:
- Emocionālā kontakta trūkums
- Bērna vajadzību ignorēšana
- Minimāla iesaiste bērna dzīvē
- Iespējama emocionāla vai fiziska vardarbība
Sekas:
- Zema pašapziņa, nevērtības sajūta
- Depresīvi stāvokļi, pašnāvnieciskas domas
- Grūtības veidot tuvas attiecības
- Atkarību veidošanās risks
4. Nekonsekventais stils
Raksturīgās iezīmes:
- Nestabilas prasības un noteikumi
- Vecāki uzvedas neparedzami (brīžiem stingri, brīžiem atļaujoši)
- Audzināšanas atkarība no vecāka noskaņojuma
- Dažādas audzināšanas stratēģijas starp vecākiem
Sekas:
- Nepārliecinātība par sevi un pasauli
- Paaugstināta trauksme
- Manipulatīva uzvedība
- Grūtības uzticēties cilvēkiem
5. Atļaujošais (liberālais) stils
Raksturīgās iezīmes:
- Pilnīgs noteikumu un robežu trūkums
- Viss tiek atļauts, bērna kaprīzēm tiek piekāpts
- Vecāki baidās pateikt „nē”
- Atbildības trūkums par savām rīcībām
Sekas:
- Egocentrisms, nespēja kontrolēt sevi
- Grūtības sadarboties ar citiem
- Zema stresa noturība
- Neprasme risināt grūtības
6. Projekcijas stils („Es neīstenoju savu sapni, lai to paveic mans bērns”)
Raksturīgās iezīmes:
- Vecāki uzspiež savas cerības un vēlmes bērnam
- Spiešana nodarboties ar lietām, kas bērnam neinteresē
- Bērna vērtēšana pēc sasniegumiem
- Reālo interešu un vajadzību ignorēšana
Sekas:
- Iekšējās motivācijas zudums
- Sajūta, ka nespēj atbilst gaidām
- Perfekcionisms un bailes no neveiksmes
- Depresīvi stāvokļi
Secinājums
Optimālākais audzināšanas stils ir demokrātiskais stils, kurā bērns saņem atbalstu, bet vienlaikus mācās atbildību un patstāvību. Vecākiem ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp kontroli un brīvību, ņemt vērā bērna individuālās īpašības un veidot uzticības pilnas attiecības.