Bēdu pārdzīvošana bērnībā

Bēdu pārdzīvošana bērnībā

Bēdas bērnībā ir sarežģīts un individuāls process, kas atkarīgs no bērna vecuma, pieredzes, vides un pieaugušo sniegtā atbalsta. Bērni pārdzīvo bēdas citādi nekā pieaugušie, un viņu reakcijas var būt mazāk izteiktas vai šķist "nepiemērotas" no malas.

Kā bērni pārdzīvo bēdas?

1. Pirmsskolas vecums (3–5 gadi)

   • Pilnībā nesaprot nāves neatgriezeniskumu, var gaidīt mirušā atgriešanos.
   • Reakcijas var ietvert trauksmi, attīstības regresu (piemēram, atgriešanos pie pirksta zīšanas, urīna nesaturēšanu naktīs).
   • Bēdas izpaužas spēlē, zīmējumos, ķermeņa simptomos.

2. Jaunākais skolas vecums (6–9 gadi)

   • Sāk apzināties, ka nāve ir neatgriezeniska, bet var ticēt maģiskiem veidiem, kā to atcelt.
   • Bieži izjūt vainas apziņu vai bailes, ka viņu domas vai rīcība varēja izraisīt zaudējumu.
   • Iespējama agresija, grūtības koncentrēties, problēmas skolā.

3. Pusaudži (10–18 gadi)

   • Pilnībā apzinās nāvi, bet var izjust spēcīgu iekšēju pretestību pieņemt zaudējumu.
   • Reakcijas var ietvert dumpinieciskumu, noslēgšanos sevī, riskantu uzvedību, filozofiskas pārdomas par dzīvi un nāvi.
   • Svarīgi dot iespēju izteikt emocijas, pat ja tās tiek izpaustas caur sarkasmu vai tēmas izvairīšanos.

Kā palīdzēt bērnam pārdzīvot bēdas?

1. Runāt atklāti – izmantot skaidrus vārdus ("nomira" nevis "aizgāja gulēt" vai "aizbrauca").
2. Atļaut izpaust emocijas – dusmas, skumjas, bailes un pat prieks par atmiņām ir būtiskas zaudējuma pārdzīvošanai.
3. Uzturēt ikdienas rutīnu – paredzamība samazina trauksmi.
4. Piedāvāt simboliskus rituālus – zīmēšanu, vēstuļu rakstīšanu mirušajam, sveces aizdedzināšanu, atmiņu saglabāšanu.
5. Sniegt atbalstu – atklātas sarunas, psihologa palīdzība, grāmatas vai stāsti, kas palīdz izprast zaudējumu.

Nav komentāru

Komentēt